Ieteikumi un metodes kā attīstīt bērna runu

Ekspresīvā valoda ir mūsu spēja izteikt savas domas, vēlmes un vajadzības, izmantojot vārdus, žestus, zīmes un simbolus.

Rakstā esam apkopojuši dažādus ieteikumus un metodes kā pilveidot bērna ekspresīvo valodu:

Kā palīdzēt bērnam atdarināt skaņas?

1. Sāciet ar žestiem un kustībām. Mazuļi vispirms iemācās atdarināt žestus, pirms sazināties ar skaņām un vārdiem. Veiciniet žestu izmantošanu, piemēram, applaudēšanu, paslēpes aiz plaukstām, māšanu, rādīšanu un vienkāršu zīmju valodu, “dod” vai “negribu ”, lai veicinātu atdarināšanu. Ja jūsu bērns neapplaudē, salieciet rokas kopā un sakiet: “applaudē, applaudē, applaudē”, dariet kopā un ar prieku.
2. Darbojieties ar dzīvnieku skaņām. Dzīvnieku skaņas ir viegli izrunājamas un ietver skaņas, kuras bērni agrīnajā vecumā var izrunāt. Piem. /m/b/p/k/g/. Dziediet dziesmas , rādiet dzīvnieku attēlu grāmatas un spēlējieties ar dzīvnieku figūriņām.
3. Izmantojiet pārspīlētus izsauksmes vārdus. Izsaukumi ir skaņas, ko lietojam, lai izteiktu emocijas- sajūsmu, skumjas, pārsteigumu utt. Piem. uh, ak, jā, ak nē, vai, ups, ņam. Šīs skaņas agrīnā attīstības stadijā ir viegli izrunājamas un tiek uzskatītas arī par pirmajiem vārdiem. Pārspīlējiet visas skaņas, kuras vēlaties, lai bērns atceras un atdarina.
4. Dziediet bērnu dziesmas. Bērnu dziesmas ir lielisks veids, kā mācīties atkārtot skaņas un mudina bērnu dziedāt līdz. Piem. Aijā žūžu, lāča bērni, Cepu, cepu kukulīti. Šajās dziesmās tiek atkārtotas agrīni attīstošas skaņas un atkārtoti valodā izmantotie žesti. Izmantojiet žestus un uzsveriet skaņas.

Kā palīdzēt bērnam atdarināt vārdus?

1. Runājiet un komentējiet darbības. Stāstiet par ikdienas darbībām, ko veicat, izmantojot vienkāršas, precīzas frāzes. Piem. “mamma mazgā”, “mamma tīra”. Stāstiet arī par bērna darbībām. Piem. “Anna ēd”, “tu spēlē bumbu”. Stāstīšana ir svarīga, lai paplašinātu bērna vārdu krājumu.
2. Runā veidojiet pauzes. Iesāciet bērnam jau zināmus teikumus un ļaujiet viņam tos pabeigt Piem. kaķīts mans, kaķīts…..“ bērns pabeidz teikumu. Uzdodiet jautājumus un atbildiet uz tiem, iesākot atbildi- “tas ir ___”. bērns pabeidz jūsu teikto.
3. Modelējiet vārdus. Izmantojiet skaņas, kuras bērns jau var pateikt vārdos. Piemēram, ja bērns prot pateikt /m/, tad varat modelēt vārdu “mamma”. Varat uzsvērt sākotnējo skaņu, “mmmmamma” vai “mmmūūū” vai par garšīgu ēdienu teikt “mmmm”. Izmantojiet skaņas, kuras jūsu bērns var teikt konsekventi. Vispirms modelējiet atsevišķus vārdus.
4. Izmantojiet atkārtojumus. Atkārtojiet, atkārtojiet, atkārtojiet! Atkārtošana ir viens no svarīgākajiem valodas apguves aspektiem. Atkārtošanas laikā varat atkārtot tādas skaņas kā “uh, ok, ak, oij, vai”. Varat dziedāt dziesmas ar atkārtojumiem vai lasīt grāmatas, kurās frāzes atkārtojas katrā lappusē. Bērniem ir jādzird vārds vismaz 500 reižu, pirms viņi to sāk lietot savā runā.

Kā palīdzēt bērnam izteikt vēlmes?

1. Nepieejamība. Reizēm radiet bērnam nepieejamus kārdinājumus, ko izmantot, lai mudinātu bērnu verbālai komunikācijai. Vēlamo rotaļlietu nolieciet nepieejamā vietā, lai mudinātu bērnu izteikt vēlmi, piem., ”’dod ” vai ” gribu’’.
2. Sabotāža. Sabotāža tiek izmantota, radot situāciju, kurā bērnam ir kārdinājums lūgt “palīdzību”. Piem. ieliekot mīļāko rotaļlietu caurspīdīgā kastē. Bērnam būs nepieciešamība meklēt palīdzību. Varat modelēt vārdu, “atvērt” vai “palīdzi”, vienlaikus norādot arī zīmi vai žestu pirms palīdzības sniegšanas.
3. Pauzējiet. Pauze ir svarīga gaidot atbildi. Ja vēlaties, lai bērns pajautātu “vēl pienu”, izstiepiet piena krūzi, parādiet piemēru, “vēl pienu” un pēc tam iepauzējiet dažas sekundes, lai sniegtu bērnam iespēju atbildēt pirms piena došanas. Pauzēm jābūt vismaz 15-20 sekundēm.
4. Izveidojiet saikni ar bērnu. Tā vietā, lai lūgtu bērnam lūgt, izveidojiet saikni ar rotaļām un bērnu vadītām spēlēm, lai palielinātu viņa vēlmi un iespējamību prasīt no jums iecienītākās rotaļlietas un priekšmetus. Ja bērns nejūtas saistīts ar darbību, viņš nevēlēsies prasīt vai turpināt uzdevumu. Sekojiet bērna vadībai spēlējoties.

Kā palīdzēt bērnam veidot vārdu savienojumus?

1. Paplašināšana. Paplašināšana ir paņēmiens, ko izmanto, lai paplašinātu bērna teikto. Ja bērns saka vienu vārdu, atkārtojiet šo vārdu un pievienojiet papildu vārdu, lai frāzē būtu 2 vārdi. Piem. bērns saka: “bumba”, bet jūs papildiniet: “met bumbu”. Bērns saka: “piens”, jūs atkārtojiet: “dod pienu”. Saglabājiet frāzes īsas un precīzas.
2. Runā veidojiet pauzes. Izmantojiet bērnam zināmas frāzes un atļaujiet bērnam tās pabeigt. Ja vēlaties, lai bērns teiktu: “atver durvis”, varat modelēt frāzi 2–3 reizes, turot durvis aizvērtas, un pēc tam iesākt frāzi “atver ___”, vienlaikus ieturot pauzi, lai gaidītu, kamēr bērns tās atvērs. Aizpildiet tukšumu, “durvis”. Katru reizi atstājiet iespēju bērnam izteikties.
3. Pluss viens vārds. “Plus viens” noteikums ir veids, kā modelēt valodu bērnam, pievienojot vienu vārdu vairāk, nekā bērns spēj pateikt. Tāpat kā paplašināšanā, ja bērns pasaka vienu vārdu, jūs modelējat divus vārdus viņam atpakaļ. Ja bērns saka divus vārdus, jūs modelējat trīs vārdus. Piem. ja bērns saka: “met bumbu”, jūs papildiniet: “met lielo bumbu”.
4. Modelējiet pamatvārdus. Pamatvārdi ir vārdi, kurus ikdienā lietojam visbiežāk un tie veido 80% no tā, ko sakām. Padomājiet par tādiem vārdiem kā prievārdi- iekšā, uz, zem. Māciet bērnam vietniekvārdus, darbības vārdus- iet, brauc, dzer, pieprasošos vārdus-vairāk, dod, palīdzi. Šie vārdi ļauj bērnam veidot dažādas frāzes. Neieciklējaties uz krāsu, ciparu, formu utt. mācīšanu, tie nepalīdzēs bērnam veidot ikdienas frāzes.

Kā palīdzēt bērnam atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem?

1. Sāciet ar slēgta tipa jautājumiem. Jā un nē jautājumu mācīšana bērnam sniedz tikai divas atbildes iespējas, un tas ir vienkāršāks veids, kā saņemt atbildi. Piem. parādiet savam bērnam govs figūriņu un pajautājiet viņam: “Vai tā ir cūka?” Pēc tam modelējiet “nē”, kratot galvu un sakot “nē”. To var izdarīt ar rotaļlietām, attēliem, pārtiku utt. Izmantojiet priekšmetus, kurus bērns jau zin.
2. Dodiet izvēles. Kad bērns ir iemācījies atbildēt ar jā un nē uz jautājumus, sāciet dot viņam izvēles iespējas. Piem. jautājiet, vai bērns vēlas cepumu, pēc tam sniedziet izvēles iespējas: “jā vai nē?” kratot un mājot ar galvu. Varat izmantot priekšmetu, kas jūsu bērnam patīk, lai mudinātu viņu atbildēt. Pēc tam varat piedāvāt divas iespējas: “Tu gribi pienu vai ūdeni?”.
3. Uzdodiet MAZĀK jautājumus. Tā vietā, lai katru reizi uzdotu bērnam jautājumu, modelējiet vienkāršas frāzes, sakot: “Es redzu putnu”, “Es redzu suni”, “Tas ir kaķis”, “Tā ir zivs”. Vienkāršu frāžu modelēšana paplašina bērnam vārdu krājumu, lai viņš varētu atbildētu uz jautājumu, kad tas tiek uzdots. Komentēšana ir pirms jautājumiem.
4. Gaidīšanas laiks. Iespējams, vissvarīgākais padoms ir nodrošināt bērnam “gaidīšanas laiku”. Bieži vien mēs steidzamies atbildēt uz jautājumu bērna vietā, nedodot viņam laiku apstrādāt jautājumu uz izdomāt atbildi. Pēc jautājuma uzdošanas nogaidiet 10-20 sekundes. Ja bērns neatbild, atbildiet uz jautājumu viņa vietā.

Kā palīdziet bērnam lietot dažādu vārdšķiru vārdus?

1. Prievārdi. Prievārdi ir vārdi, kas raksturo atrašanās vietu. Piemēram, iekšā, uz, zem, aiz, blakus, priekšā . Varat modelēt šos vārdus, spēlējoties ar klucīšiem, “liec klucīti uz kastes”, “liec klucīti zem mašīnas “, “liec klucīti blakus bumbai”. Varat arī paslēpt klucīti un teikt “paskaties zem kastes”, “paskaties iekšā kastē”. Izmantojiet žestus, norādot uz atrašanās vietu spēles laikā.
2. Darbības vārdi. Darbības vārdu mācīšana paplašina bērnam vārdu krājumu un ļauj aprakstīt savas vēlmes un saprast, ko viņš dara. Varat modelēt darbības vārdus, spēlējot vārdu spēles ar kustībām, piemēram, es saku lec, es saku sēdi, es saku skrien. Spēlējot, modelējiet darbības vārdus, veicot tos kopā ar bērnu. Komentējiet bērna darbības. Piem. “tu sēdi” utt.
3. Īpašības vārdi. Modelējot valodu, izmantojiet īpašības vārdus, kas apzīmē izmēru, formu, krāsu utt. Ja bērns saka “bumba”, varat teikt “jā, liela bumba”. Ja bērns saka: “koks”, jūs varat teikt: “jā, zaļš koks” vai “augsts koks”. Pievienojot īpašības vārdu bērns mācās arī kombinēt vārdus. Padomājiet par tādiem vārdiem kā liels, mazs, garš, īss, mīksts, ciets, grubuļains utt. Izmantojiet īpašības vārdus, kurus bērns var sataustīt vai izjust ar garšu ikdienas darbībās.
4. Vietniekvārdi. Vietniekvārdu (mans, mans, tavs, tu, es) mācīšana palīdzēs bērnam pilnveidot teikuma struktūru un gramatiku. Sāciet ar modelēšanu pagriezienu spēļu laikā. Piem. “Tava kārta, mana kārta”. Varat modelēt: “tas ir mans”, “tas ir tavs”. Pajautājiet bērnam: “Dod man vienu bumbu, iedod viņam vienu mašīnu” spēles laikā. Spēlējiet pārmaiņus spēles, piemēram, mētājiet bumbu, lai iedrošinātu un sakiet: “es metu tev, tu met man”.