Eholālija ir termins, kuru lieto, lai aprakstītu gadījumus, kad bērns atkārto vai atdarina kāda cita cilvēka teikto. Piemēram, ja bērnam jautā: “Vai tu gribi cepumu?”, bērns atkārto “vai tu gribi cepumu?,” tā vietā, lai pateiktu “jā.
Pastāv arī eholālijas veids, ko sauc par “aizkavēto eholāliju” un kas izpaužas tad, kad bērns atkārto kaut ko, ko ir dzirdējis krietnu laiku iepriekš, ne tieši pirms mirkļa. Piemēram, bērns var atkārtot tekstu no savas iemīļotās multfilmas, lai gan tieši tobrīd konkrēto filmu neskatās.
Vai eholālija ir pieļaujama bērna runā?
Eholālija jeb dzirdētā atkārtošana ir pilnīgi normāla valodas attīstības daļa. Bērni, kuri mācās runāt, to pielieto nepārtraukti. Ja vienu gadu vecam bērnam jautā, vai viņš vēlas iet vannā (piemēram, kas ir viena no viņa iemīļotākajām nodarbēm), viņš bez pārtraukuma teiks “vaa” (gadu vecs bērns mācās izteikt līdzskaņus). Bērns vēl nesaka “jā”, viņš tikai atkārto jautājuma pēdējo vārdu. Bērni mācās lietot valodu, atkārtojot to, ko dzird sev apkārt. Vēlāk, kad viņu valodas prasmes ir uzlabojušās, viņi biežāk sāk veidot paši savus izteicienus, un ir novērojama atbalsošanas jeb atkārtošanas samazināšanās.
Tomēr ir bērni, kas nepārvar šo eholālijas stadiju. Daži bērni tikai atkārto to, ko teikuši citi, un ļoti reti izsaka paši savas domas. Daži bērni nelieto runu, vienīgais, ko viņi saka, ir multfilmas vai TV pārraides teksti, kurus viņi ir dzirdējuši iepriekš. Šāds eholālijas veids nav atbilstošs tipiskai attīstībai un varētu norādīt uz to, ka bērnam ir grūtības apgūt valodas lietošanu.
Kad eholālijai būtu jābeidzas?
Bērniem vecumā no viena līdz diviem gadiem vajadzētu atbalsot un atveidot ļoti daudz dzirdēto. Tādā veidā bērni mācās. Tomēr ap divu gadu vecumu būtu jānovēro, ka bērni lieto arī paši savus izteikumus. Vecāki var novērot, ka bērni turpina atveidot vai izmanto eholāliju reizēs, kad vecāki uzdod sarežģītus jautājumus vai dod norādes, tomēr bērniem daudz un bieži būtu jālieto arī pašiem savi izteicieni. Divus gadus vecam bērnam saziņā nevajadzētu izmantot tikai atveidotu runu.
Ap trīs gadu vecumu eholālijas pielietojumam vajadzētu būt minimālam. Trīs gadus vecam bērnam, sazinoties ar apkārtējiem cilvēkiem, vajadzētu izmantot pašu veidotus vienkāršus teikumus. Joprojām šad un tad varētu novērot eholāliju, tomēr bērna runai galvenokārt jābūt viņa paša domām.
Aizkavētu eholāliju (kā multfilmu un TV pārraižu citēšana) lieto daudz bērnu, tomēr pārlieka paļaušanās uz to var kļūt par problēmu. Pirmsskolas vecuma bērniem spēlējoties, vecāki, pirmsskolas skolotāji var dzirdēt tekstus no multfilmām un TV pārraidēm, jo bērns tajā brīdī iiejūtas tēlā un izspēlē ainas, kas viņam patikušas. Tas ir labi! Ja bērns ir ‘iestrēdzis’ uz vienas ainas vai citāta un to atkārto atkal, atkal un atkal, tas
varētu norādīt uz problēmu.
Nav nekas slikts, ja bērns ir ĻOTI aizrāvies ar kādu jaunu multfilmu un sarunas koncentrē galvenokārt ap to, tomēr šai tendencei ar laiku vajadzētu pāriet, kad jaunums kļūst par pierastu lietu. Piemēram, ir daudz meiteņu, kuras dzied “Lai nu snieg!” no multfilmas “Ledus sirds”, tas nenorāda, ka viņām ir valodas attīstības problēmas. Taču, ja bērns vienmēr citē un raksta vienu un to pašu, vai arī ja bērns līdztekus šiem citātiem nelieto necik daudz citas valodas, tad tas varētu norādīt uz neatklātu valodas attīstības problēmu.
Eholālijas mazināšana
Eholālijas mazināšana nav tik vienkārša, kā varētu likties. Tas ir tādēļ, ka eholālija var kalpot daudz dažādiem mērķiem. Lai eholāliju mazinātu pareizi, vispirms ir jāzina, kāpēc bērns atkārto vai atbalso. Gadījumā, ja viņš neprot lietot pareizu valodu, to ārstē citādāk, nekā tad, ja bērns atkārto pazīstamu multfilmu citātus, lai nomierinātos. Šī iemesla dēļ iesaka eholāliju ārstēt pie logopēda vai audiologopēda, kurš var noteikt iemeslu, kāpēc tieši eholālija tiek lietota. Ir dažas stratēģijas, kas var palīdzēt bērniem
samazināt eholālijas lietošanu gan terapijā, gan līdztekus tai.
Ja eholālija radusies nepietiekamu valodas prasmju rezultātā
Visbiežāk tiek novērots, ka bērni lieto eholāliju tāpēc, ka viņiem nav pietiekoši attīstītu valodas prasmju, lai viņi varētu izteikties. Tieši šī paša iemesla dēļ eholāliju lieto gadu vai divus gadus veci bērni. Mazie bērni nezina, kas viņiem būtu jāsaka, tādēļ viņi tikai atkārto dzirdēto. Gadu vai divus gadus veciem bērniem eholālija ir valodas attīstības sastāvdaļa. Taču, ja trīs un vairāk gadus veci bērni izmanto eholālijas, viņiem varētu būt nepieciešama logopēda vai audiologopēda nodarbības valodas prasmju uzlabošanai.
Šādos gadījumos visbiežāk logopēdi un audiologopēdi nestrādā specifiski ar eholāliju mazināšanu. Tā vietā strādā ar valodas attīstības aizturi. Ja bērnam ir grūtības ar valodas lietošanu, un mācām tieši šīs prasmes. Piemēram, ja bērnam ir ierobežots vārdu krājums un nezina pietiekoši daudz vārdu, lai varētu tos lietot spontāni jautājot, atbildot utt., tiek strādāts pie bērna vārdu krājuma palielināšanas.
Ja bērns atbalso, atbildot uz jautājumiem, tie pārbaudīts, vai bērns zina, kā vispār atbildēt uz jautājumiem. Ja nezina, tad strādāsim pie šīs prasmes. Respektīvi, strādāsim pie jebkādām prasmēm, ar kurām bērnam ir grūtības, un veicināsim, ka līdz ar bērna citu valodas prasmju attīstību eholālija samazināsies.
Ja bērns atbalso, lai izteiktu lūgumu
Vai jums kādreiz ir gadījies, ka mazs bērns pienāk klāt un saka: “Samīļoju tevi,” vai jautā, vai jūs gribat viņam pasēdēt klēpī? Visticamāk viņš vēlas, lai jūs samīļojat viņu, vai arī viņš grib pasēdēt jums klēpī, taču viņš tikai atbalso to, ko dzirdējis sakām citus (Vai tu gribi, lai samīļoju tevi? Vai gribi pasēdēt man klēpī?).
Ja strādājat ar bērnu, kurš lieto aizkavētu eholāliju ar veselām frāzēm vai teikumiem, kurus iepriekš esat viņam teicis, varat to koriģēt, izveidojot pareizu teikumu, lai bērns to atkārto. Piemēram, ja bērns atnāk un jautā: “Samīļoju tevi?” Varat teikt: “Vai tu mani samīļosi?”, un iedrošināt bērnu šo teikumu atkārtot un pateikt. Kad esat šo praktizējis kādu laiku, varat sākt atbildēt uz to, ko bērns teicis, lai viņš saprot, ka viņa teiktajam nav jēgas. Piemēram, ja bērns saka: “Vai tu gribi cepumu?” tad, kad vēlas pateikt “Es gribu cepumu”, varat atbildēt: “Nē, es negribu cepumu, bet tu gan gribi. Saki “Es gribu cepumu”. Šādā veidā bērns iegūs izpratni par to, ka tas, ko viņš saka, nav tas pats, ko viņš grib pateikt.
Ja bērns atbalso, lai atbildētu uz jautājumiem
Viena no visbiežāk sastopamajām situācijām, kad bērni lieto eholāliju, ir, atbildot uz
jautājumiem. Parasti tas notiek tādēļ, ka bērns nezina, kā pienācīgi atbildēt uz jautājumiem, taču var būt ļoti grūti iemācīt atbildēt uz jautājumiem bērnu, kurš tikai atkārto pēdējo vārdu. Šādos gadījumos (lūdzu, paturiet prātā, ka var būt nepieciešamas nedēļas, lai šos soļus apgūtu, tas viss nenotiks vienas nodarbības laikā):
- Vispirms izvēlieties vienu jautājumu veidu (kā “Vai tu gribi?”, vai arī “Kas tas ir?”).
- Uzdodiet jautājumu un tad nekavējoties pasakiet atbildi ar vienu vienīgu vārdu (bez iepauzēšanas). Tas izklausās tā: “Vai tu gribi? Jā.” Ideālā variantā bērns atdarinās tikai “jā” daļu. Ja tomēr tā nenotiek, iedrošiniet bērnu atdarināt “jā” (vai jebko, kas ir atbildē). Turpiniet šo atkārtot, līdz kamēr bērns konsekventi atbalso tikai vienu vārdu, kas ir atbildē.
- Uzdodiet jautājumu atkal, bet šoreiz sakiet tikai pirmo skaņu no atbildes vārda, šādi: “Vai tu gribi? Jjjjj-”. Iedrošiniet bērnu pateikt vārdu “jā”,iesākot to teikt un izrunājot šī vārda pirmo skaņu. Ja nākas dažas reizes šo vārdu izrunāt kopā ar bērnu, tas nekas, izrunājiet šī vārda pirmo skaņu tik ilgi, kamēr bērns pārņem vārda izrunāšanu. Turpiniet šo, līdz bērns konsekventi izrunā atbildi pēc tam, kad esat izteicis atbildes pirmo skaņu.
- Uzdodiet jautājumu atkal, bet šoreiz tikai ar mutes kustībām atdariniet atbildes pirmo skaņu, taču neizrunājiet to skaļi. Jāizskatās tā, it kā tūlīt to pateiksiet. Pievērsiet bērna uzmanību savai mutei, uz to norādot, lai bērns redz, ka sākat izrunāt skaņu. Iedrošiniet bērnu izrunāt vārdu pēc tam, kad esat ar mutes kustībām attēlojis tā pirmo skaņu. Turpiniet šo darīt, tomēr pakāpeniski samaziniet savas mutes kustības līdz brīdim, kad bērns vienkārši pasaka atbildes vārdu, kamēr tā pirmo skaņu nevajag attēlot nemaz.
- Kad bērns ir apguvis vienu jautājumu formu, sāciet visu no sākuma ar citu jautājumu. Turpiniet šos vingrinājumus, kamēr bērns ir apguvis dažādas jautājumu formas un sāk uz tiem atbildēt spontāni, neizmantojot eholāliju.
Ja bērns atbalso uzslavas
Logopēds: “Pēteri, kā saka suns?”
Pēteris: “Vau, vau. Malacis, Pēter!”
Tas ir brīdis, kad saprotiet: “Man jāsaka “malacis, Pēter” katru reizi, kad viņš saprot pareizi. Pirmais, kas jādara, ir jāpārtrauc teikt to, ar ko bērns ir asociējis nākamo lietu, kas seko viņa atbildei. Tā vietā vienkārši atkārtojiet pareizo atbildi, iepauzējiet un tikai tad uzslavējiet. Tas izklausītos šādi:
Logopēds: “Pēter, kā saka suns?”
Pēteris: “Vau, vau. Malacis, Pēter!”
Logopēds: “Vau, vau. Suns saka ‘vau, vau’, pareizi.”
Ja tas pēc vairākiem mēģinājumiem nestrādā, varat atgriezties pie iepriekš minētajām
numurētajām darbībām un izmantot tāda paša veida pielāgošanas sistēmu.
Piemēram, jūs varat teikt: “Kā saka suns? Vau, vau.” Tad mēģiniet ielēkt sarunā un teikt
“vau, vau” atkal pēc tam, kad bērns ir to pateicis, bet pirms viņš turpina, sakot “malacis”.
Bērnam tas var prasīt laiku, lai pierastu neteikt visu garo teikumu, tāpēc vienkārši turpiniet
mēģināt un ar laiku tam vajadzētu izzust.
Ja eholāliju lieto pašstimulācijai
Daži bērni lieto eholāliju, jo viņiem tas šķiet nomierinoši. To sauc par pašstimulāciju, jo bērni šādā veidā atrod veidus, kā sniegt sev stimulāciju, kas liek viņiem justies labi. Daži bērni pašstimulācijas nolūkos plivina rokas vai šūpojas uz priekšu un atpakaļ. Bieži tiek novērots, ka bērni pašstimulācijas izmanto, kad ir satraukti. Citāti no multfilmām vai TV pārraidēm bērniem šķiet nomierinoši, jo tie ir paredzami. Ja bērns
neizprot pasauli ap sevi vai to, kāpēc kaut kas notiek, viņš labprātāk dara kaut ko, kas viņam ir pazīstams un paredzams, kā, piemēram, no galvas norunājot visus multfilmas tekstus. Tas bērnu nomierina, jo viņš zina, ka multfilmas sižets vienmēr būs tāds pats neatkarīgi ne no kā.
Citi bērni var izmantot šo aizkavēto eholāliju kā pašstimulācijas metodi, jo viņiem ir garlaicīgi, vai arī viņiem neinteresē apkārt notiekošais, tādēļ viņi atkāpjas paši savā pasaulē, kur “Ledus sirds” viņu galvā tiek translēts nepārtraukti, un viņi var vienkārši pieslēgties un citēt varoņu tekstus izklaides pēc. Svarīgi atcerēties, ka tā ir patīkama nodarbe, kas bērnam iet pie sirds, un tur nav nekā slikta. Bērnam kādu laiku dienā ir jāļauj izmantot šo eholāliju kā atslodzes laiku, tieši tāpat kā jūs ļautu puikam, kuram patīk spēlēt
bumbu, ārā uzspēlēt basketbolu.
Tomēr ir reizes, kad bērnam izmantot eholāliju nav labi. Tas varētu būt stundu laikā, kad runā skolotājs, vai kad bērns atrodas klusā vietā, piemēram, bibliotēkā vai baznīcā. Nebūtu pareizi bērnu no šīm situācijām izslēgt, jo viņš nezina, kā pārstāt lietot eholāliju. Līdz ar to ir svarīgi eholāliju apturēt. Atslēgas moments pašstimulētas eholālijas apturēšanā ir noskaidrot iemeslu, kāpēc tā notiek. Ja bērns sevi stimulē ar eholāliju, jo ir satraukts, jāmēģina atrast alternatīvi veidi, kā bērnam stresa līmeni mazināt. Tas varētu iekļaut sociālo stāstu lasīšanu bērnam par to, kas notiek ap viņu, vai dažādu nomierinošu stratēģiju mācīšanu, kas bērnam palīdzēs vieglāk un ātrāk nomierināties.
Ja bērns lieto eholāliju, jo ir garlaikots vai atsvešināts, būtu noderīgi atgādināt viņam atkal pieslēgties apkārt notiekošajam. Piemēram, ja bērns citē multfilmu tekstus stundu laikā, viņam blakus varētu atrasties pieaugušais, kurš viņam atgādinātu koncentrēt savu uzmanību uz skolotāju. Vai arī skolotājs varētu regulāri uzdot bērnam jautājumus par stāstīto, lai bērns savu uzmanību atkal pievērstu skolotājam. Varat bērnam iedot mazu rotaļlietu, kas ļaus viņam kustināt rokas un labāk sakoncentrēt uzmanību uz skolotāju.
Ja bērns pats neapzinās, ka lieto eholāliju, bet dara to pieraduma dēļ, vajadzētu iemācīt bērnam noteikumus, kad ir atļauts runāt, un kad nav atļauts runāt. Pēc tam lūdziet skolotāju maigi atgādināt bērnam šos noteikumus, ja bērns runā tad, kad tas nav atļauts. Panākot bērna apzināšanos par to, ko viņš dara un nospraužot ierobežojumus jeb ieviešot noteikumus, var būt pietiekoši, lai bērnu ievirzītu pareizajās sliedēs.